Īpašās komisijas dalībnieki atbalsta Deklarāciju, ko ir pieņēmis Stokholmas Starptautiskais holokausta forums, proti:

  1. Holokausts (Shoah) būtiski satricināja civilizācijas pamatus. Holokausta nepieredzētais raksturs vienmēr paliks vispārēji saprotams. Tagad, pusgadsimtu pēc šī notikuma, tas joprojām ir tik nesens, kas dzīvi palikušie vēl var sniegt liecības par tām šausmām, kurās tika ierauta  ebreju tauta. Nedzīstošu rētu visā Eiropā atstāja arī daudzu miljonu citu nacisma upuru pārdzīvotās briesmīgās ciešanas.
  2. Holokausta plašajam mēroga, ko izplānoja un īstenoja nacisti, uz visiem laikiem ir jābūt iededzinātam mūsu kolektīvajā atmiņā. Mūsu sirdīs ir jāieraksta arī tie pašaizliedzīgie cilvēki, kas uzupurējās un nostājās pret nacistiem, dažkārt ziedojot savu dzīvību, lai aizsargātu vai izglābtu holokausta upurus. Šo šausmu bezdibenis un šo cilvēku varonības kalngali var derēt par mērauklām, kas palīdz mums izprast cilvēka spēju darīt ļaunu vai labu.
  3. Tā kā cilvēci joprojām sāpīgi skar genocīds, etniskā tīrīšana, rasisms, antisemītisms un ksenofobija, starptautiskā sabiedrība svinīgi uzņemas kopēju atbildību par šo ļaunumu apkarošanu. Mums visiem kopā ir jāapliecina briesmīgā patiesība par holokaustu, lai pārliecinātu tos, kas šo patiesību noliedz. Mums katram ir jāstiprina savas tautas morālā un valdības politiskā apņēmība panākt, ka nākamās paaudzes spēs saprast holokausta cēloņus un pārdomāt tā sekas.
  4. Mēs solām palielināt pūles, lai veicinātu izglītošanu, atceri un pētījumus par Holokaustu gan tajās valstīs, kas jau ir daudz darījušas šajā lietā, gan tajās, kuras vēlas šajā darbā piedalīties.
  5. Mēs paužam kopīgu apņemšanos veicināt holokausta pētīšanu visās tā dimensijās. Mēs atbalstīsim izglītošanu par holokaustu visās savās skolās un augstskolās, vietējā sabiedrībā un pārējos institūtos.
  6. Mēs paužam kopīgu apņemšanos pieminēt holokausta upurus un godināt tos, kas stājās tam pretī. Mēs savā valstī atbalstīsim holokausta atceri piemērotā veidā, tostarp ik gadus atzīmējot Holokausta atceres dienu.
  7. Mēs paužam kopīgu apņemšanos celt gaismā holokausta vēl neatklātās tumšās puses. Mēs veiksim visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pētniekiem ir pieejami visi ar holokaustu saistītie dokumenti.
  8. Ir pareizi, ka jaunās tūkstošgades pirmajā lielajā starptautiskajā konferencē tiek deklarēta apņemšanās sēt sēklu labākai nākotnei rūgtās pieredzes augsnē. Mēs jūtam līdzi upuru ciešanām, un viņu cīņa ir mūsu iedvesmas avots. Mums jāapņemas neaizmirst bojā gājušos upurus, cienīt izdzīvojušos, kas joprojām ir kopā ar mums, un vēlreiz apliecināt cilvēces kopējos centienus panākt savstarpēju saprašanos un taisnīgumu.
Göran Persson with world leaders at the International Stockholm Forum on the Holocaust in January 2000. IHRA