Working Definitions & Charters

Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses (IHRA) darbā izmantotā antisemītisma definīcija

Starptautiskajā Holokausta piemiņas aliansē ir apvienojušās valdības un eksperti, un tās mērķis ir visā pasaulē nostiprināt, sekmēt un veicināt izglītošanu par holokausta jautājumiem, holokausta atceri un pētniecību un ievērot 2000. gada Stokholmas deklarācijas saistības.

Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses 31 dalībvalsts 2016. gada 26. maijā pieņēma juridiski nesaistošu antisemītisma definīciju savām darba vajadzībām:

“Antisemītisms ir noteikti uzskati par ebrejiem, kas var izpausties kā naids pret ebrejiem. Retoriskas un fiziskas antisemītisma izpausmes ir vērstas pret ebrejiem vai citu tautību cilvēkiem un/vai viņu īpašumu, pret ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām.”

Tālāk minēti daži piemēri, kurus IHRA var izmantot kā orientējošas norādes savā darbā:

Izpausmes var būt vērstas pret Izraēlas valsti, kas tiek uztverta kā ebreju kopība. Tomēr par antisemītismu nevar uzskatīt pret Izraēlu vērstu kritiku, kas ir līdzīga jebkuras citas valsts kritizēšanai. Antisemītismam ir raksturīgi apsūdzēt ebrejus sazvērestībā pret cilvēci, un bieži vien ebreji tiek vainoti pie tā, ka kaut kas notiek slikti vai nepareizi. Apsūdzības tiek paustas mutvārdos, rakstveidā, ar vizuāliem tēliem un darbību, izmantojot naidīgus stereotipus un negatīvas rakstura īpašības.

Mūsdienu antisemītisma piemēri, kas novērojami sabiedriskajā dzīvē, plašsaziņas līdzekļos, skolās, darbavietās un reliģiskajā sfērā, ņemot vērā vispārējo kontekstu, varētu būt, piemēram, šādi (taču ir iespējamas arī citas izpausmes):

  1. aicinājumi nogalināt ebrejus vai darīt viņiem pāri, iesaistīšanās šādu darbību īstenošanā vai šādu darbību attaisnošana radikālas ideoloģijas vai reliģiska ekstrēmisma vārdā;
  2. nepamatotu melīgu, dehumanizējošu, dēmonizējošu vai stereotipisku apgalvojumu izteikšana par ebrejiem vai ebreju kolektīvo varu — piemēram, izplatītais mīts par pasaules ebreju sazvērestību vai par to, ka ebreji kontrolē plašsaziņas līdzekļus, ekonomiku, valdību vai citas sabiedriskās institūcijas;
  3. ebreju tautas apsūdzēšana patiesās vai iedomātās ļaundarībās, ko izdarījusi kāda ebreju tautības persona vai personu grupa, vai pat personas, kuras nav ebreji;
  4. nacionālsociālistiskās Vācijas un tās atbalstītāju un sabiedroto īstenotā genocīda pret ebreju tautu Otrā pasaules kara laikā (holokausts) noliegšana, kā arī šī genocīda apmēru, izmantoto mehānismu (piemēram, gāzes kameru) vai tīšprātības noliegšana;
  5. ebreju tautas vai Izraēlas valsts vainošana holokausta izdomāšanā vai pārspīlēšanā;
  6. ebreju tautības pilsoņu apsūdzēšana, apgalvojot, ka viņi ir lojālāki Izraēlai vai iedomātām visas pasaules ebreju prioritātēm, nevis savas valsts interesēm;
  7. pašnoteikšanās tiesību liegšana ebreju tautības cilvēkiem, piemēram, apgalvojot, ka Izraēlas valsts pastāvēšanai ir rasistiski motīvi;
  8. dubultstandartu piemērošana, prasot tādu izturēšanos, kāda netiek gaidīta vai prasīta no nevienas citas demokrātiskas nācijas;
  9. klasiskā antisemītisma simbolu un tēlu izmantošana, raksturojot Izraēlu vai izraēliešus (piemēram, apgalvojumi, ka ebreji nogalināja Jēzu vai ka ebreji izmanto citu cilvēku asinis sava reliģiskā kulta vajadzībām);
  10. mūsdienu Izraēlas politikas salīdzināšana ar nacistu politiku;
  11. kolektīvas vainas uzvelšana ebrejiem par Izraēlas valsts veiktām darbībām.

Antisemītiskas izpausmes ir noziedzīgi nodarījumi, ja tā ir noteikts ar likumu (piemēram, holokausta noliegšana vai antisemītisku materiālu izplatīšana dažās valstīs).

Noziedzīgi nodarījumi ir antisemītiski, ja uzbrukumi pret cilvēkiem vai īpašumu, piemēram, ēkām, skolām, kulta vietām, kapsētām, tiek vērsti tāpēc, ka attiecīgie cilvēki ir ebreji vai tiek uzskatīti par ebrejiem, vai ir saistīti ar ebrejiem, vai attiecīgie īpašumi pieder ebrejiem vai tiek uzskatīts, ka tie pieder ebrejiem, vai ir saistīti ar ebrejiem.

Antisemītiska diskriminācija ir pārējiem cilvēkiem pieejamu iespēju vai pakalpojumu liegšana ebrejiem, un daudzās valstīs šāda diskriminācija ir nelikumīga.

Frequently asked questions

Why was the IHRA working definition of antisemitism developed?

The IHRA is the only intergovernmental organization mandated to focus solely on Holocaust-related issues. With evidence that the scourge of antisemitism was once again on the rise, we resolved to take a leading role in combating it.

Combating antisemitism requires international cooperation among experts, governments, and civil society, which meant a mutual starting point for discussion and action was needed. Following the example of the working definition of Holocaust denial and distortion (2013), the IHRA’s experts set out to adopt a similar tool to help guide the organization’s work on combating antisemitism.

Who developed the IHRA working definition of antisemitism?

The experts in the IHRA’s Committee on Antisemitism and Holocaust Denial built international consensus around a non-legally binding working definition of antisemitism, which was then adopted by the Plenary, the IHRA’s decision-making body made up of representatives from all IHRA Member Countries. By doing so, the IHRA provided an important practical tool for its Member Countries.

What has its impact been?

The working definition of antisemitism has brought the issue once more to the attention of leaders around the world, making them aware that much work still needs to be done to address antisemitism, which is deeply rooted in our societies.

As a result, countries and organizations have developed national and regional strategies to counter antisemitism, and have appointed Special Envoys and other advisors on the issue. The working definition has helped educate and sensitize administrations, politicians, judges, police, teachers, media, and civil society.

Its broad international implementation has allowed monitoring organizations to better track antisemitism across borders, and has provided researchers and civil society organizations with a way to better moderate content online, including by training AI tools.

Who has adopted the working definition of antisemitism?

The working definition has empowered many to address this rise in hate and discrimination at their national levels. Information on endorsement and adoption of the IHRA working definition of antisemitism by UN member states and some international organizations can be found here.

Related Content

The IHRA regularly translates its resources into other languages.

Sign up to our newsletter to 

receive the latest updates